If you're new here, you may want to get regular updates via Ja esat jauna šeit, jūs varat saņemt regulārus atjauninājumus, izmantojot RSS feed RSS feed . . Thank you for visiting! Paldies par apmeklējot!

A common Christian Kopējo Christian objection iebildums to the verse above is by claiming it to be a “scientific contradiction”: līdz dzejolis iepriekš, apgalvojot, ka tas ir "zinātniski pretrunu":

If the presence of scientific facts can prove the Qur'an's divine origins, the presence of scientific falsehood can disprove divine origins. Ja fakti klātbūtni zinātnisko var pierādīt Qur'an's dievišķo izcelsmi, piedaloties zinātniskās meli var atspēkot dievišķo izcelsmi. For example, Sura' 18:86 : Piemēram, Sura "18:86:

“Until, when he reached the setting of the sun, he found it set in a spring of murky water: Near it he found a People: We said: “O Zul-qarnain! "Līdz, kad viņš sasniedza nosakot saules, viņš atzina, ka noteikti pavasarī tumšs ūdens: Pie tam viņš atrada Cilvēki: Mēs teica:" O zul-qarnain! (thou hast authority,) either to punish them, or to treat them with kindness.” (Tu esi iestāde) vai nu lai sodītu tos, vai, lai ārstētu tos ar laipnību. "

Since we all know that the sun does not set in a spring of murky water and, therefore, this is a big error. Tā kā mēs visi zinām, ka saule nav noteikti pavasarī tumšs ūdens, un tādēļ tas ir liels kļūda. However, Muslim apologists are quick to tell us that this is only poetic and not a “scientific miracle”! Taču musulmaņu apologists ir ātri, lai pastāstītu mums, ka tas ir tikai poētisks, nevis "zinātnisku brīnumu"! This type of apologetic is intellectually dishonest as well as a bit silly. Šis samierinošs veids ir intelektuāli negodīgi, kā arī mazliet dumjš.

Critics of this verse should be aware that the Qur'an is not descriptive prose, and the words of the Qur'an is of high poetical eloquence, something which the Kritiķi šo dzejolis ir jāapzinās, ka Korāns nav aprakstošs proza, un Qur'an vārdiem ir ļoti poētisks daiļrunība, kaut kas Bible Bībele is not able to claim. nevar pieprasīt. Since the beauty of the Qur'an is in its poetical nature, therefore it is only natural that the Qur'an uses emphatic expressions to describe something like a “sunset”. Tā skaistumu Qur'an ir tās poētisks raksturs, tāpēc tas ir tikai dabiski, ka Qur'an izmanto izcelts izteicienus, lai aprakstītu kaut ko līdzīgu "saulrieta". Keep in mind that the Qur'an is in poetical prose and is meant to be a challenge to the pagan Arabs in Mecca who prided themselves as writers of good poetry. Paturiet prātā, ka Qur'an ir poētisks proza, un ir paredzēts, lai būt izaicinājums pagānu arābi, kas makaha kas prided sevi kā rakstnieku labu dzeju. Those neophytes who like to use this verse as a stick to beat Tiem neofītu kam patīk izmantot šo verse kā pieturēties pie pārspēt Islam Islams with should try to study the Arabian Literature and ar jāmēģina mācīties arābu literatūras un History Vēsture of that period before coming up with silly conclusions. šī laikposma pirms nāk klajā ar dumjš secinājumiem.

“Until, when he reached the setting of the sun, he found it set in a spring of murky water: Near it he found a People: We said: “O Zul-qarnain! "Līdz, kad viņš sasniedza nosakot saules, viņš atzina, ka noteikti pavasarī tumšs ūdens: Pie tam viņš atrada Cilvēki: Mēs teica:" O zul-qarnain! (thou hast authority) either to punish them, or to treat them with kindness.” (Tu esi iestāde) vai nu lai sodītu tos, vai, lai ārstētu tos ar laipnību. "

This English translation was taken from A. Yusuf Ali. Šis tulkojums angļu valodā tika ņemta no A. Yusuf Ali. Let us analyse the verse part by part. Ļaujiet mums analizēt verse daļa pa daļai.

“Until, when he reached the setting of the sun…” : The translation of this part of the verse does not say that Zul-Qarnain reached the place where the sun sets LITERALLY, rather it means here that Zul-Qarnain was facing the direction in which the sun is setting. "Līdz, kad viņš sasniedza nosakot saules ...": tulkojums šajā daļā dzejolis nav teikt, ka zul-Qarnain sasniedza vietu, kur saule komplekti burtiski, bet tas nozīmē, šeit, ka zul-Qarnain bija vērsts virzienā , kurā saule iestatījums. The “setting of the sun,” is an Arabic idiom meaning 'the western-most point' of his expedition. "Nosakot saule" ir arābu idioma kas nozīmē "rietumu-visvairāk punktu" viņa ekspedīcijas. However, in general, idioms should not be literally translated. Tomēr kopumā, Idioms nedrīkst burtiski tulkot.

“…he found it set in a spring of murky water” : The Qur'an is obviously describing what Dhul-Qarnain saw. "... Viņš atzina, ka noteikti pavasarī tumšs ūdens": Korāns ir acīmredzami apraksta to, kas Dhul-Qarnain redzēju. What Dhul-Qarnain saw was the image of the sun setting in a dark body of water. Kas Dhul-Qarnain redzēju bija tēlu saules iestatījumu tumšā ūdenstilpi. Since the Qur'an is clearly describing this from Dhul-Qarnain’s direct point of view (the Qur'an is quite explicit here in doing that), there is in fact no problem with the description of what Dhul-Qarnain saw. Tā kā Korāns skaidri apraksta šo no Dhul-Qarnain tiešās viedokļa (Qur'an ir diezgan skaidri šeit darām), tad faktiski nav problēmas ar aprakstu ko Dhul-Qarnain redzēju. Of course the Critic is right when he says that “the sun does not set in a spring of murky water”, but try standing at a beach during the time when the sun is about to set and the Critic would be able to see the sun “entering” the sea far in the horizon. Protams kritiķis ir taisnība, kad viņš saka, ka "saule nav noteikti pavasarī tumšs ūdens", bet mēģināt stāvēja pie pludmales laikā, kad saule ir aptuveni, lai uzstādītu, un kritiķis varētu redzēt sauli "ienāk" jūra tālu horizontu. This therefore gives us the conclusion that Dhul-Qarnain was somewhere west and by a large body of water, possibly the sea. Tāpēc tas dod mums secināt, ka Dhul-Qarnain bija kaut kur uz rietumiem, un liels ūdens, iespējams, jūras.

Therefore, it is clear the verse says that Dhul-Qarnain went west and saw the sun setting over the horizon so that it looked to him as though it was setting into the sea, which is murky-looking. Tāpēc ir skaidrs, verse saka, ka Dhul-Qarnain devās uz rietumiem un redzēja saules kurā aplēšu periodā, lai tas izskatījās viņam it kā tas bija, kurā jūrā, kas ir tumšs, meklē. Probably the critic have never stood by on the beach and observe the sun set. Droši vien kritiķis nekad stāvēja pludmalē un vērot saulrietu.

For further clarification of our explanation, we reproduce two other translations of the same verse by MM Pickthall and Shakir. Lai iegūtu sīkāku skaidrojumu par savu skaidrojumu, mēs reproducēt divi citi tulkojumi pašas dzejolis ar MM Pickthall un Shakir.

Translation by MM Pickthall: Tulkojums ar MM Pickthall:

Till, when he reached the setting-place of the sun, he found it setting in a muddy spring, and found a people thereabout. Līdz, kad viņš sasniedza uzstādīšana vietu saule, viņš atzina, ka noteikšanu saduļķot pavasarī, un atrada cilvēku tuvumā. We said: O Dhu'l-Qarneyn! Mums teica: O Dhu'l-Qarneyn! Either punish or show them kindness. Vai nu sodīt vai parādītu viņiem laipnība. (Qur'an 18:86) (Korāns 18:86)

Translation by Shakir: Tulkojums ar Shakir:

Until when he reached the place where the sun set, he found it going down into a black sea, and found by it a people. Līdz dienai, kad viņš nonāca vietā, kur saule, kas, viņš atzina, ka iet uz leju Melnās jūras, un konstatēja, tā cilvēkiem. We said: 'O Zulqarnain! Mums teica: "O Zulqarnain! either give them a chastisement or do them a benefit.' vai nu sniedz viņiem chastisement vai darīt tos labumu. " (Qur'an 18:86) (Korāns 18:86)

We can see that the general agreement of the translations of this verse is that Zul-Qarnain saw the sun setting into the horizon that it looks like it is setting into a body of water (sea) that looks murky-looking. Mēs varam redzēt, ka vispārēju vienošanos par šo dzejolis tulkojumu ka zul-Qarnain redzēja saules kurā uz horizonta, ka tā izskatās tā, kurā stājas ūdenstilpē (jūrā), kas izskatās tumšs vērstu. That this verse was never taken literally was not alien in the understanding of the early commentators. Ka šis dzejolis bija nekad burtiski nebija ārvalstnieka izpratni par agrīnās komentētāji.

In his famous commentary known as Al-Game' Le Ahkam-el-Qur'an , Imam Al-Qurtubi (died 671 AH/1273 CE) wrote about this verse: Viņa slaveno komentārs pazīstams kā Al-Game "Le Ahkam-el-Qur'an, Imam organizācijas Al-Qurtubi (miris 671 AH/1273 CE) rakstīja par šo verse:

It is not meant by reaching the rising or setting of the sun that he reached its body and touched it because it runs in the sky around the earth without touching it and it is too great to enter any spring on earth. Tas nav domāts, sasniedzot pieaugumu vai nosakot saules, ka viņš sasniedza savu ķermeni un pieskaras, jo tā darbojas Eiropas gaisa telpā ap Zemi nepieskaroties, un tas ir pārāk liels, lai ievadītu visiem pavasarī uz zemes. It is so much larger than earth. Tas ir tik daudz lielāks nekā zemes. But it is meant that he reached the end of populated land east and west, so he found it – according to his vision – setting in a spring of a murky water like we watch it in smooth land as if it enters inside the land. Bet tas nozīmē, ka viņš sasniedzis beigas apdzīvotās zemes uz austrumiem un rietumiem, tāpēc viņš atzina, ka - saskaņā ar viņa vīziju - noteikt, kas pavasarī tumšs ūdens kā mēs skatīties to vienmērīgu zemes, it kā tā ienāk iekšā zemē. That is why He said, “he found it rising on a people for whom we had provided no covering protection against the sun.” (Holy Qur'an 18:90) and did not mean that it touches or adheres to them; but they are the first to rise on. Tieši tāpēc Viņš sacīja, "viņš atzina, ka palielinās par cilvēkiem, kuriem mēs bijām ja ne, kas attiecas aizsardzība pret sauli" (Svētais Korāns 18:90). Un tas nenozīmē, ka tas skar vai ievēro viņiem, bet viņi ir pirmais pieaugt par. Probably this spring is a part of the sea and the sun sets behind, with or at it, so the proposition takes the place of an adjective and God knows best. Droši vien šī gada pavasarī ir jūras daļa, un saules komplekti aiz, vai pie tā, lai priekšlikums ņem no īpašības vārda vietā un Dievs zina vislabāk.

Imam Fakhr-ud-Deen Ar-Razi wrote in his commentary on the same verse, that: Imam Fakhr-ud-deen Ar-Razi rakstīja savā komentārā par pašu verse, ka:

When Zul-Qarnain reached the furthest west and no populated land was left, he found the sun as if it sets in a dark spring, but it is not in reality. Kad zul-Qarnain sasniedza vistālāk uz rietumiem, un ne apdzīvotās zemes tika atstāts, viņš konstatēja, saule, it kā tas nosaka tumšā pavasarī, taču tas nav realitāte. The same when sea traveler sees the sun as if it sets in the sea if he cannot see the shore while in reality it sets behind the sea. Pats, kad jūras ceļotājs redz sauli, it kā tas noteikts šajā jūrā, ja viņš nevar redzēt krasta, bet patiesībā tajā ir aiz jūras. ^{1 1}

Imam Ibn Kathir (701-774 AH/1302-1373 CE) wrote in his commentary about this verse, that: Imam Ibn Kathir (701-774 AH/1302-1373 CE) rakstīja savā komentārā par šo verse, ka:

“Until, when he reached the setting of the sun” means he followed a certain way till he reached the furthest land he could go from the west. "Līdz, kad viņš sasniedza nosakot saules" nozīmē, viņš sekoja noteiktā veidā līdz viņš nonāca vistālāk zemi viņš varētu aiziet no rietumiem. As for reaching the setting of the sun in the sky, it is impossible. Kā sasniegšanai, nosakot saules debesīs, tas ir neiespējami. What narrators and story tellers say that he walked for a period of time in earth while the sun was setting behind him is unreal, and most of it is from myths of People of the Book and inventions of their liars. Kas narrators un tautas ticējumi saka, ka viņš gāja uz laiku, Zemes, bet Saule rietot aiz viņa ir nereāls, un lielākā daļa no tiem ir no mītiem par cilvēkiem ar grāmatu un izgudrojumus to liars. “he found it set in a spring of murky water” means he saw the sun according to his vision setting in the ocean and this is the same with everyone ending to the shore seeing as if the sun sets inside it (ie the ocean). "Viņš atzina, ka noteikti pavasarī tumšs ūdens" nozīmē, viņš ieraudzīja sauli, saskaņā ar savu vīziju, kurā okeānā, un tas ir tas pats ar visiem beidzas ar krasta redzēt, it kā Saule nosaka tā iekšpusē (ti, okeānu). ^{2 2}

And finally, to strengthen our observation that the part of the verse above is indeed poetical in nature and that the Qur'an had never meant the statement to be “scientific”, let us now see a picture of the sun setting in the horizon. Un, visbeidzot, stiprināt mūsu novērojumu, ka dzejolis iepriekš daļa patiešām ir poētisks raksturs un ka Qur'an nekad nav domāts paziņojums par "zinātnes", ļaujiet mums tagad redzēt attēlu no saules iestatījumu horizontu.

Thus, it is clear to us that the above-mentioned verse is only considered “unscientific” if we would also consider that similar emphatically-used phrases such as “Japan, the land of the rising sun” or “Sabah, the land beneath the wind” to be “unscientific” as well. Līdz ar to ir skaidrs, mums, ka iepriekš minētajā dzejolis ir tikai uzskatīti par "nezinātnisks", ja mēs arī uzskatām, ka līdzīgi uzsvērti izmantot frāzes, piemēram, "Japāna, zemes Rising Sun" vai "Sabah, zeme zem vējš "būt" nezinātnisks ", kā arī.

So who is the one that is actually “intellectually dishonest as well as a bit silly”? Tātad, kas ir viens, ka faktiski "intelektuāli negodīgi, kā arī nedaudz muļķīgi? Our advice to those neophytes is that before they try to find any more “discrepancies” in the Qur'an they should consider the following discrepancy of the Bible to clarify which Book actually has a severe defect: Mūsu padoms tiem neofītu ir tas, ka, pirms viņi mēģina atrast vairāk "neatbilstības", kas Qur'an tie jāapsver šādi neatbilstību Bībeles precizēt, kādus Book patiesībā ir smaga kļūda:

And the hare, because he cheweth the cud, but divideth not the hoof; he is unclean unto you. Un zaķu, jo viņš cheweth gremoklis, bet divideth ne nagu, viņš ir nešķīsts unto you. (Levictus 11:6) (Levictus 11:6)

Now we all know that the hare (or anything related to rabbits) do not chew cud. Tagad mēs visi zinām, ka zaķis (vai jebko, kas saistīti ar trušiem) nav sakost gremoklis. Is this a “poetical” expression of the Bible? Tas ir "poētisks" izpausme Bībeles? And only God knows best. Un tikai Dievs zina vislabāk.

1. At-Tafsir-ul-Kabeer by Ar-Razi, Vol. At-Tafsir-ul-Kabeer ar Ar-Razi, Vol. 21, p. 21, lpp 166 [ 166 [ back atpakaļ ] ]
2. Tafsir-ul-Qur'an Al-'Azeem by Ibn Kathir, Vol. Tafsir-ul-Qur'an Al-'Azeem ar Ibn Kathir, Vol. 5, p. 5, lpp 120 [ 120 [ back atpakaļ ] ]