If you're new here, you may want to get regular updates via Ja esat jauna šeit, jūs varat saņemt regulārus atjauninājumus, izmantojot RSS feed RSS feed . . Thank you for visiting! Paldies par apmeklējot!

Mohd Elfie Nieshaem Juferi Mohd Elfie Nieshaem Juferi

It is noted that in his alleged “reply” to our summary of the Biblical Prophets' experiences in their encounter with the Divine presence, the missionary had made the arrogant claim that Jāatzīmē, ka viņa iespējamo "atbildes" uz mūsu kopsavilkums Bībeles pravieši pieredzi viņu sastapties ar Dievišķo klātbūtni, misionārs bija veicis augstprātīgs apgalvojumu, ka

It is rather evident that NONE of these prophets' experiences are even remotely similar with Ir diezgan skaidrs, ka neviens no šiem praviešiem "pieredze ir pat attāli līdzīga ar Muhammad Muhammad 's traumatic experiences… 'S traumatisku pieredzi ...

However, the missionary emphasis on the word “NONE” is amusing in its travesty, especially when examined in light of the following quotations from the following Orientalists who attested that “Muhammad's traumatic experiences” (the words of the missionary, not our own) are strikingly similar to the Biblical prophets. Tomēr misionārs uzsvars uz vārdu "Nav" amusing savā parodēt, īpaši jāpārbauda, ņemot vērā šādus citātus no šādiem Orientalists, kas apliecina, ka "Muhameds ir traumējoša pieredze" (vārdi no misionārs, ne savu), ir pārsteidzoši līdzīga Bībeles praviešiem. Emphasis in these quotations are our own. Uzsvars šīs kotācijas ir mūsu pašu.

See: Skatīt: “Epileptic Symptoms” In The Biblical Prophets? "Epilepsijas Simptomi" In Bībeles pravieši?

ALFRED GUILLAUME Alfred Guillaume

The outward marks of a prophet in Israel were (a) impassioned utterance; (b) poetry; (c) intense preoccupation with God and moral issues; (d) a sense of compulsion urging him to declare the will of God. Izvešana zīmes Izraēlā pravietis bija (a) kaislības izteikums, (b) dzeja; (c) intensīva rūpējis ar Dievu un morāles jautājumiem, (d) par piespiedu sajūtu aicinot viņu atzīt Dieva gribu. Naturally these characteristics varied from prophet to prophet: in some of the later prophets the feeling of excitement, the inner urge which bursts as it were the bounds of language, and the idealism are altogether lacking; but the broad pattern is consistent. Dabiski šīs īpašības atšķīrās no pravieša līdz pravieša: dažās vēlāk praviešiem sajūtu uztraukums, iekšējais mudināt kas pārrāvumi, jo tas bija valodas robežas, un ideālisms ir vispār trūkst, bet plaša raksts ir konsekventa. How far then is it possible to say that Muhammad was a prophet? Cik tālu tad ir iespējams teikt, ka Muhammad bija pareģis?

Now if we look at the accounts of his call, as recorded by the early biographers, some very interesting parallels with the Hebrew prophets come to light. Tagad, ja mēs skatāmies uz viņa aicinājumu pārskatu, kas tika konstatēti agri biographers, dažas ļoti interesantas paralēles ar ivrita praviešiem nāk gaismā. They say that it was his habit to leave the haunts of men and retire to the mountains to give himself up to prayer and meditation. Viņi saka, ka tas bija viņa paradums atstāt vajā vīriešu un doties pensijā uz kalniem, lai dotu sev pat uz lūgšanu un meditāciju. One night as he was asleep the angel Gabriel came to him with a piece of silk brocade whereon words were written, and said 'Recite!' Kādu nakti, kad viņš gulēja eņģelis Gabriēls nāca viņam ar kādu zīda brokāta whereon vārdi bija rakstīts, un sacīja: "deklamēt!" He answered, 'What shall I recite?' Viņš atbildēja: "Ko lai es stāstīt?" The order was repeated three times, while he felt continually increasing physical pressure, until the angel said: Rīkojums tika atkārtots trīs reizes, kamēr viņš jutās nepārtraukti pieaugošo fizisko spiedienu, kamēr eņģelis teica:

Recite in the name of thy Lord who created Man from blood coagulated. Stāstīt savā vārdā tava Kunga, kurš radīja cilvēku no sarecējuši asinīm. Recite! Deklamēt! Thy Lord is wondrous kind Who by the pen has taught mankind Things they knew not (being blind). Tavs Kungs ir brīnumains veida Kurš ar pildspalvu, ir mācīts cilvēks Things viņi zināja, ne (ir akls).

When he woke these words seemed to be written on his heart (or, as we should say, impressed indelibly on his mind). Kad viņš pamodās šos vārdus likās jāraksta uz sirdi (vai, kā mums vajadzētu teikt, iespaidu neizdzēšami viņa prātā). Then the thought came to him that he must be a sha'ir (literally 'knowers') or possessed, he who had so hated such people that he could not bear the sight of them; and he could not tolerate the thought that his tribesmen would regard him as one of them — as in fact they afterwards did. Tad doma nāca viņam, ka viņš ir sha'ir (burtiski "knowers"), vai rīcībā, tas, kas bija tik ienīda šo cilvēku, ka viņš nevar segt redzesloka to, un viņš nevarēja pieļaut domu, ka viņa cilts uzskatīs viņu par vienu no tām - kā patiesībā viņi pēc tam darīja. Thereupon he left the place with the intention of throwing himself over a precipice. Pēc tam viņš atstāja vietu ar nodomu throwing pats pār kraujas. But while on his way he heard a voice from heaven hailing him as the Apostle of God, and lifting up his eye he saw a figure astride the horizon which turned him from his purpose and kept him rooted to the spot. Bet, kamēr viņa, kā viņš dzirdējis balsi no debesīm ziņošanas viņu kā Dieva apustulis, un celšanas viņa acīs, viņš redzēja skaitlis jāteniski horizonta, kas kļuva viņu no mērķa, un tur viņam sakņojas uz vietas. And there he remained long after his anxious wife's messengers had returned to report that they could not find him. Un tur viņš palika ilgi pēc tam, kad viņa vēlas sievas vēstnešus bija atgriezušies ziņo, ka viņi nevarēja atrast viņu.

Clearly this story belongs to the realm of visions and dreams. Skaidrs šis stāsts pieder valstība no vīzijas un sapņi. Whatever view is taken of their objective reality, none can doubt their subjective reality to those who experience them. Kāds skats ir pieņemts to mērķis patiesībā neviens nevar apšaubīt savu subjektīvo realitāti, tiem, kas pieredzi tiem. This inaugural vision so affected Muhammad's preaching – at any rate in its early stages – and Muhammad himself, that it is possible to believe that he was a prophet. Šis atklāšanas redzējums izplūde neietekmē Muhameda sprediķis - jebkurā gadījumā ir agrīnā stadijā - un Muhameds pats, ka ir iespējams uzskatīt, ka viņš ir pravietis. The burden of Muhammad's message from first to last was the almighty power of God and man's duty to obey him, of sin and judgment. Muhammad vēstījums slogu no pirmās līdz pēdējai bija šausmīgi Dieva varas un cilvēka pienākums paklausīt tam, grēka un sprieduma taisīšanai. The sense of compulsion under which he labored is clearly brought out in the dream in which the angel forced him to speak. No piespiešanas saskaņā ar kuru viņš strādājis jēga skaidri saskatīt noteikti sapnis, kurā eņģelis piespieda viņu runāt. Some of his biographers have deleted the passages which speak of his doubts and fears; but they are perhaps the most convincing elements in the story, and, apart from his contemplated suicide, are strongly reminiscent of Jeremiah's doubts as to whether he was inspired or whether he was on the same level as the false prophets of his day. Daži no viņa biographers ir jāsvītro fragmenti, kas runā par savas šaubas un bailes, taču tās ir iespējams maksimāli pārliecinoši elementi stāsts, un, izņemot viņa apsver pašnāvību, ir ļoti atgādina Jeremiah šaubas par to, vai viņš iedvesmoja, vai viņš bija tajā pašā līmenī kā viltus praviešiem viņa dienā. And as we shall see, Muhammad's tenacity was tested by adversity — mockery, accusations of soothsayings and of teaching the doctrines of foreigners, and finally undisguised persecution. Un kā mēs to redzēsim, Muhammad's izturība tika pārbaudīta ar nelaime - izsmieklu, apsūdzības par soothsayings un mācību doktrīnas par ārzemniekiem, un visbeidzot neslēpts vajāšanas. His biographers says truly that prophethood is a weighty and painful office which few can sustain owing to the opposition that they encounter. Viņa biographers saka, patiesi, ka prophethood ir smags un sāpīgs iestādē, kas maz var uzturēt sakarā ar iebildumu, ka viņi saskaras. ^{1 1}

DB MACDONALD DB MacDonald

…[Muhammad] was truly in the succession of the Old Testament Prophets. ... [Muhameds] bija patiesi pēctecību Vecās Derības pravieši. ^{2 2}

W. MONTGOMERY WATT W. MONTGOMERY WATT

…The [Biblical] passage where the people of God are told that God will raise up for them one of their own number, similar to Moses, who will them[1] give them guidance[2]. ... [Bībeles] caurbraukšanu, kur cilvēki Dieva ir teicis, ka Dievs paaugstinās līdz viņiem vienu no savas skaits, līdzīgi kā Mozus, kas viņus [1], dod viņiem norādījumus [2]. This is often taken by Christians to mean that God will raise up a prophetic order (whose supreme exemplar is Tas ir bieži, ko kristieši, kas nozīmē, ka Dievs paaugstinās līdz pravietiskos kārtība (kuru augstākais paraugs ir Jesus Jēzus ) so that in times of difficulty the people of God will have a prophet to guide them. ) Tā, ka laikā, kad grūtībās cilvēki Dievs būs pravieti, lai palīdzētu viņiem. With a little stretching of the sense here and there, Muhammad might perhaps be said to be one fulfillment of this prophecy… Ar nelielu stiepjas no sajūtu šeit un tur, Muhammad, iespējams, var teikt, ir viens izpildi šīs pravietojumu ...

…It has been argued that Muhammad is a charismatic religious leader within the Abrahamic (or Judaeo-Christian) tradition, who guided some of the people of God in a time of difficulty. ... Ir apgalvots, ka Muhammad ir populārs reliģisko līderi, kas Ābrama (vai Judaeo-kristiešu) tradīcija, kas vada dažas no Dieva cilvēku laika grūtībās. He may thus be called a prophet in certain senses of the word. Viņš tādējādi var saukt par pravieti dažās nozīmēs vārda. ^{3 3}

[1] While the original text here has “them”, it is most likely a “then”. Šeit sākotnējais teksts [1] Kaut arī ir "viņi", tas visticamāk, "tad".
[2] Deut. [2] Deut. xviii. XVIII. 15, 18. 15, 18.

It is clear that the above citations regarding the genuineness of his mission and its similarites with the experiences of the Biblical Prophets, as attested by even the Orientalists, cannot leave any room for doubt. Ir skaidrs, ka iepriekš citāti par savu misiju un tās similarites ar Bībeles praviešiem pieredzi, patiesumu ko apliecina kaut Orientalists, nevar atstāt šaubas. As remarked by Noldeke: Kā atzīmēja ar Noldeke:

Die Hauptsache bleibt doch, da?er bis zum letzten Atemzuge f??einen Gott und das Seelenheil seines Volkes, ja der ganzen Menschheit geeifert, und da?er die feste Gewi?eit von seiner g??ichen Sendung nie verloren hat. Die Hauptsache bleibt doch, da? Er bis letzten zum Atemzuge f? Einen Gott und das Seelenheil vadiem Volkes, ja der ganzen Menschheit geeifert, und da? Er mirst feste Gewi? ETI von seineri g? Ichen Sendung nie verloren cepuri. ^{4 4}

(The decisive fact remains that to his very last breath he laboured zealously for his God and for the salvation of his people, for all mankind, indeed, and that he never lost his firm faith in his divine mission.) (Izšķirošais fakts paliek tas, ka viņa ļoti pēdējā elpas viņš strādājis zealously par savu Dievu un pestīšanu no viņa cilvēkiem, visai cilvēcei, patiešām, un ka viņš nekad nav zaudējis savu firma ticību Viņa dievišķo misiju.)

W. Montgomery Watt reinforces the same point by stating that W. Montgomery Watt pastiprina tajā pašā punktā, nosakot, ka

His readiness to undergo persecution for his beliefs, the high moral character of the men who believed in him and looked up to him as leader, and the greatness of his ultimate achievement – all argue his fundamental integrity. Viņa gatavība veikt vajāšanu par viņa pārliecību, augstu morālo stāju, kas vīriešiem, kuri ticēja viņam un paskatījās uz viņu kā līderi, un viņa galīgo sasniegumu cēlums - visi apgalvo viņa pamattiesību godīgumu. To suppose Muhammad raises more problems than it solves. Uzskatīt Muhammad rada vairāk problēmu nekā atrisina. ^{5 5}

Hence, once again, the missionary is refuted on the matter. Tādējādi atkal misionārs tiek atspēkots par šo jautājumu. And only God knows best! Un tikai Dievs zina vislabāk!

Acknowledgement Apstiprinājums

The author wishes to credit Bro. Autore vēlas kredītu Bro. Asif Iqbal with having made available the citations which are reproduced above, for the purpose of this article. Asif Iqbal ar kuru dara pieejamu citāti, kas ir pārņemti iepriekš, šajā pantā.

1. em> em> Islam Islams (G. Britain, 1969), pp. (G. Lielbritānija, 1969), pp. 28-30 [ 28-30 [ back atpakaļ ] ]
2. Aspects of Islam (New York, 1911), p. Aspektiem, Islam (Ņujorka, 1911), lpp 66 [ [66 back atpakaļ ] ]
3. Islam and the Integration of Society (London, 1966), pp. Islāms un sabiedrības integrācija (Londona, 1966), pp. 270-71 [ 270-71 [ back atpakaļ ] ]
4. Geschichte des Qorans (Hildesheim, 1909), p. Geschichte des Qorans (Hildesheim, 1909), lpp 6 [ 6 [ back atpakaļ ] ]
5. Muhammad at Mecca (Oxford, 1953), p. Muhameds pie Mekas (Oxford, 1953), lpp 52 [ 52 [ back atpakaļ ] ]