If you're new here, you may want to get regular updates via Ja esat jauna šeit, jūs varat saņemt regulārus atjauninājumus, izmantojot RSS feed RSS feed . . Thank you for visiting! Paldies par apmeklējot!

Muslims all around the world were upset and outraged at the recent incident involving Pope Benedict XVI. Musulmaņi visā pasaulē tika izjaukts un sašutumu par nesenajiem starpgadījums Pope Benedict XVI. The controversy strīds began on 12 September 2006, when he presented a lecture entitled “Faith, Reason and the University — Memories and Reflections” at the University of Regensburg in Germany, where he was previously a professor of theology. sākās 12 septembrī 2006, kad viņš iesniedza nosaukumu lekciju "Ticība, iemesls un universitātes - Atmiņas un pārdomas" Universitātes Regensburg Vācijā, kur viņš bija agrāk profesors teoloģiju. Without refuting or repudiating it, he had quoted from the Byzantine emperor Bez atceļ statusu vai repudiating tam, viņš bija citēts no Bizantijas imperators Manuel II Pleologus Manuel II Pleologus who was reported to have said thus: kurš bija ziņots teicis šādi:

Show me just what Parādiet man tikai to, kas Muhammad Muhammad brought that was new and there you will find things only evil and inhuman, such as his command to spread by the sword the faith he preached. ko, kas bija jauns un tur jūs atradīsiet lietas tikai ļaunumu un necilvēcīgu, piemēram, viņa komanda izplatīt ar zobenu ticību viņš sludināja.

Certainly there is no reason why a Muslim who knows his religion would not be outraged at the words cited from a medievel emperor, and it is justifiably so. Protams, nav iemesla, kāpēc musulmaņu, kas zina savu reliģiju nebūtu sašutumu pēc vārdiem dokumenti no medievel ķeizaram, un tas ir pamatoti tik. What we would like to know is, how could Pope Benedict XVI have quoted from a power-crazy emperor whose hostility towards Islam was well-known? Ko mēs vēlētos zināt, ir, kā varētu pāvests Benedikts XVI ir citēts no varas crazy imperators, kuru naidīgums pret islāmu bija pazīstams? As the person considered as the “Vicar of Christ” leading a majority of the world's Christian population who ascribe to the Catholic faith, the Pope should be promoting peace and harmony between the two faiths. Kā personu, kuru uzskata par "Vicar Kristus" vadošo vairākums pasaules kristiešu iedzīvotājiem, kuri piedēvēt katoļu ticību, pāvests ir veicināt mieru un saskaņu starp divu ticību harmoniju.

The Pope should know better than to ascribe Islam to the stereotypical image of violence and the sword. Pāvests vajadzētu zināt labāk nekā piedēvēt islāmu uz stereotipisku tēlu vardarbības un zobenu. It was the historical scholar De Lacy O'Leary who refuted this imagery by stating that: Tas bija vēsturisks zinātnieks De Lacy O'Leary, kas apgāž šo attēlu, norādot, ka:

“History makes it clear however, that the legend of fanatical Muslims sweeping through the world and forcing Islam at the point of the sword upon conquered races is one of the most fantastically absurd myth that historians have ever repeated.” "Vēsture ir skaidrs tomēr, ka fanātisks musulmaņu slaucīšana pa pasauli leģenda un liekot vietā zobena islāma pēc iekaroja sacensības ir viens no visvairāk fantastically absurdu mītu, ka vēsturnieki kādreiz atkārtot." ^{1 1}

In the eleventh century, the Western Christians thought the time had come to turn the tables of history. In vienpadsmitajā gadsimtā, Rietumu kristieši domāja, laiks bija pienācis pagrieziena tabulas vēsturi. The Crusades were launched with disastrous consequences to Christian-Muslim and Muslim-Christian relations.His predecessor, Pope Urban II, was the person who first coined the term “holy war” (which, it should be noted, is alien to Muslim thought) and who first issued the edict inciting the Christian governments of Europe to wage war against the Muslims in the Middle East. Crusades sākās ar postošas sekas uz kristiešu-musulmaņu un musulmaņu-kristiešu relations.His priekšgājējs, pāvests Urban II, ir persona, kas pirmā coined termins "svēto karu" (kas, jāatzīmē, ir svešs musulmaņu doma) un kuri pirmo reizi emitēti edikts kūdīšana kristīgās valdības Eiropai karot pret musulmaņiem Tuvajos Austrumos.

In his speech, Pope Urban II called for colonization of the Muslim world: Savā runā pāvests Urban II aicināja kolonizāciju musulmaņu pasaulē:

For you must hasten to carry aid to your brethren dwelling in the East, who need your help, which they have often asked. Jums ir paātrināt veikt atbalstu ar savu brāļu mājokli Austrumos, kam vajadzīga jūsu palīdzība, ko tās ir bieži uzdoti. For the Turks, a Persian people, have attacked them I exhort you with earnest prayer – not I, but God – that, as heralds of Christ, you urge men by frequent exhortation, men of all ranks, knights as well as foot soldiers, rich as well as poor, to hasten to exterminate this vile race from the lands of your brethren Christ commands it. Attiecībā uz turkiem, persiešu cilvēki, ir uzbruka viņiem es pārliecināt jūs ar rokas lūgšanu - ne es, bet Dievs - tas, kā vēsta Kristus, jūs mudināt vīriešus, ko bieži pārliecināšanu, vīriešu no visiem rindās, bruņinieki kā arī pēdu kareivjiem, bagāts kā arī slikti, lai paātrinātu uz izskaust šo vile rase no jūsu brāļiem Kristus zemes komandas to. And if those who set out thither should lose their lives on the way by land, or in crossing the sea, or in fighting the pagans, their sins shall be remitted. Un ja tie, kas izklāstīti turp vajadzētu zaudēt savu dzīvību par to, kā pa sauszemi, vai šķērsojot jūru, vai arī cīņā pret pagans, viņu grēkus atlaiž. Oh what a disgrace, if a race so despised, base, and the instrument of demons, should so overcome a people endowed with faith in the all-powerful God, and resplendent with the name of Christ. Ak, kāds kauns, ja rase tā nicināts, bāzes, un dēmoniem instrumentu, ja tā pārvarēt cilvēki apveltīti ar ticību, visvarenu Dievu, un spožs ar vārdu Kristus. Let those who have been accustomed to make private war against the faithful carry on to a successful issue a war against the infidels. Ļaujiet tiem, kuri ir pieraduši veikt privātu karu pret uzticīgs veic, lai veiksmīgi izdot karš pret neticīgos. Let those who for a long time have been robbers now become soldiers of Christ. Ļaujiet tiem, kas ilgu laiku bijis laupītāju tagad karavīri Kristus. Let those who fought against brothers and relatives now fight against these barbarians. Ļaujiet tiem, kas cīnījās pret brāļiem un radiem tagad cīnīties pret šiem barbariem. Let them zealously undertake the journey under the guidance of the Lord. Ļaujiet viņiem zealously apņemas brauciena vadībā Kunga. ^{2 2}

Professor of History, Joel T. Rosenthal, who contributed an article at Encarta Encyclopaedia states that: Profesors Vēsture, Joel T. Rosenthal, kas piedalījās raksts ir Encarta enciklopēdijas norāda, ka:

They knew little about the Byzantine Empire or its religion, Eastern Orthodox Viņi zināja maz par Bizantijas impērijas, vai tās reliģijas, Austrumu pareizticīgo Christianity Kristietība . . Few Crusaders understood or had much sympathy for the Eastern Orthodox religion, which did not recognize the pope, used the Greek language rather than Latin, and had very different forms of art and architecture. Daži krustneši saprata, vai bija daudz līdzjūtību Austrumu pareizticīgo reliģija, kas neatzina pāvests, ko izmanto grieķu valodā, nevis latīņu, un bija ļoti dažādi mākslas un arhitektūras. They knew even less about Islam or Muslim life. Viņi zināja vēl mazāk par islāmu un musulmaņu dzīvi. For some the First Crusade became an excuse to unleash savage attacks in the name of Christianity on Jewish communities along the Rhine. Attiecībā uz dažiem pirmās Crusade kļuva attaisnojums atraisīt mežonis uzbrukumiem nosaukumu kristietības par ebreju kopienām gar Reinas. ^{3 3}

It should be noted that all Jews, Muslims and non-Catholic Christians were massacred during the Crusades, especially during the conquest of Jerusalam in the First Crusades War. Jāatzīmē, ka visi ebreji, musulmaņi un ne-katoļu kristieši, tika nogalināti laikā Crusades, īpaši laikā, uzvara Jerusalam Pirmajā Crusades kara. When these “righteous” Crusaders arrived at Kad šie "paštaisns" Crusaders ieradies Jerusalem Jeruzaleme , they had no mercy on the inhabitants, whether Muslims, Jews or their Christian brethren. Tie nebija žēlastības par iedzīvotājiem, vai musulmaņu, jūdu un to kristiešu brāļiem. Philip Schaff writes: Philip Schaff raksta:

The scenes of carnage which followed belong to the many dark pages of Jerusalem's history and showed how, in the quality of mercy, the crusading knight was far below the ideal of Christian perfection. Ainas asinspirts, kas sekoja pieder daudz tumšās lappuses Jeruzalemes vēsturi un parādīja, kādā veidā kvalitātes žēlastību, crusading bruņinieks bija daudz zemāka par ideālu kristīgo pilnību. The streets were choked with the bodies of the slain. Ielās bija robežstāvokļa ar struktūrām slain. The Jews were burnt with their synagogues…. Ebreji tika sadedzināti ar viņu sinagogās .... As if to enhance the spectacle of pitiless barbarity, Saracen (ie Muslims) prisoners were forced to clear the streets of the dead bodies and blood to save the city from pestilence. Kā lai uzlabotu briļļu no nežēlīgas nežēlība, Saracen (ti, musulmaņi), ieslodzītie bija spiesti skaidri ielās mirušos struktūru un asinis lai glābtu pilsētu no buboņu mēris. “They wept and transported the dead bodies out of Jerusalem,” is the heartless statement of Robert the Monk. "Viņi raudāja un transportē mirušo struktūrām ārpus Jeruzalemes," ir cietsirdīgs paziņojumu Roberts Monk. … “They cut down with the sword,” said William [archbishop] of Tyre, “every one whom they found in Jerusalem, and spared no one. ... "Viņi samazināt ar zobenu," teica Viljams [arhibīskaps] riepu, "ikviens, kam viņi atrada Jeruzalemē, un izņēmums nav viens. The victors were covered with blood from head to foot.” In the next breath, speaking of the devotion of the Crusaders, the archbishop adds, “It was a most affecting sight which filled the heart with holy joy to see the people tread the holy places in the fervor of an excellent devotion.” Uzvarētāji bija klāta ar asinīm no galvas līdz kājām "Nākamajā elpa, runājot par lūgšanās un krustneši, arhibīskaps piebilst:" Tas bija visvairāk ietekmē redzi, kas piepilda sirdi ar svēts prieks redzēt cilvēkus protektoru. Svēts vietas degsme par lielisku lūgšanās. " ^{4 4}

Thus we should ask ourselves, by what criteria must this act be judged apart from calling it “evil and inhuman”, as the Pope did for Islam? Tādējādi mums vajadzētu uzdot sev, pēc kādi kritēriji ir šī darbība jāvērtē ne tikai aicinot to par "ļaunuma un necilvēcīgas", jo pāvests bija par islāmu?

The Pope should also look at the history of the Pāvests arī jāmeklē vēsturē Spanish Inquisition Spāņu Inkvizīcijas which was issued (yet again!) by another predecessor of the current Pope, Pope Lucius III. kas izdota (vēl atkal) cits priekštecis pašreizējā pāvesta, pāvests Lūcijs III!. This papal bull was carried out to the letter under the rule of the Catholic King Ferdinand and Queen Isabella, who drove thousands of Muslims and Jews out of the Iberian Peninsula at the fall of Granada in 1492, either by expelling them or forcibly converting them to Christianity. Šis pāvesta bullis veica vēstuli ar noteikumu par katoļu karalis Ferdinands un karaliene Isabella, kurš brauca tūkstošiem musulmaņu un jūdu no Ibērijas pussalas uz kritumu Granada ar 1492, vai nu izraidot tās vai piespiedu kārtā konvertējot tos Kristietība. P. de Gayangos writes regarding Ximenes: P. de Gayangos raksta par Ximenes:

As a result of his endeavours, it is reported that on 8th December 1499 about three thousand Moors were baptized by him and a leading mosque in Granada was converted into a church. Kā rezultātā viņa centienus, ir ziņots, ka 8. 1499 decembris aptuveni trīs tūkstoši mauru tika kristīti ar viņu un vadošo mošeja in Granada tika pārveidota par baznīcu. 'Converts' were encouraged to surrender their Islamic books, several thousands of which were destroyed by Ximenes in a public bonfire. "Pārveidot" tika aicināti nodot savas Islāma grāmatas, vairāki tūkstoši, kas tika iznīcināti ar Ximenes publiskā ugunskura. A few rare books on medicine were kept aside for the University of Alcala. Dažas retas grāmatas medicīnā tika turēti malā par Alcala universitātē. ^{5 5}

For eight centuries, Islam had been the faith not only of immigrant Arabs and Berbers but of native Spaniards who were always the majority. Par astoņiem gadsimtiem, islams bija ticība ne tikai imigrantu arābi un berberu bet dzimtā spāņiem, kuri bija vienmēr vairākumu. The “Inquisition” made no differentiation; and it brought to an end one of the most glorious chapters in the history of inter-religious living and co-operation. "Inkvizīcijas" neko diferenciāciju, un to dara beigām visvairāk krāšņās nodaļām vēsturē starpreliģiju dzīvo viens un sadarbību.

It is also a historical fact that the Catholic Church in Germany and Italy had Tas ir arī vēsturisks fakts, ka Vācijā un katoļu baznīca Itālija a mutual agreement savstarpējas vienošanās with Hitler and Mussolini, and they were never condemned in their respective countries even though the “official” position of the Church was that Nazism is explicitly condemned. ar Hitlera un Mussolini, un tie nekad nav nosodījusi savās valstīs, lai gan "oficiālā" nostāju Baznīca bija tā, ka nacisms ir nepārprotami nosodījusi. It is also Tas ir arī a fact fakts that there are photographs of Catholic priests, Lutheran ministers, and Catholic bishops and cardinals with Hitler and even giving the Hitler salute. ka ir fotogrāfijas no katoļu priesteriem, luterāņu ministri, un katoļu bīskapi un kardināli ar Hitleru un pat sniedzot Hitlera salūts. Both men were responsible for heinious war crimes and genocides in their own nations as well as in the Second World War. Gan vīriešiem, bija atbildīgi par heinious kara noziegumiem un genocīdu savā nācijas, kā arī Otrā pasaules kara.

It seems that Christians are fixated with the image of the Crusades and the idea of a “holy war”. Šķiet, ka kristieši ir orientēta ar Crusades tēlu un "svētā kara" ideju. It was after all George Bush, a born-again Christian, in the aftermath of the horrendous September 11 attacks on New York who Tas bija pēc tam, kad visi Džordžs Bušs, dzimis-atkal kristiešu, kuri bija sanākuši šausminošos 11 septembris uzbrukumiem Ņujorkā, kas first used pirmo reizi izmantots the word “crusade” in response to the 9/11 attack. “This crusade,” he said, “this war on terrorism.” Yet again it was twenty million Red Indians who were killed by Christians in the early history of the United States. vārdu "krusta karā", reaģējot uz 9 / 11 uzbrukuma. "Šis krusta karā," viņš teica, "tas karā pret terorismu." Bet atkal tas bija divdesmit miljoniem Red indiešu, kuri tika nogalināti, ko kristieši sākumā vēsturē ASV . Africans were also kidnapped by these so-call Christians to work in the cotton fields of the South and it was only after the American Civil War which only then ended slavery. Afrikāņi arī nolaupīja šīs tā aicinājumu kristiešiem strādāt kokvilnas jomās dienvidu un tikai pēc tam, kad Amerikas Pilsoņu karš, kas tikai pēc tam beidzās verdzību. Even so, discrimination of the Afro-Americans in North America persist until today. Pat tā, diskriminācijas Afro-amerikāņu Ziemeļamerikā pastāv līdz mūsdienām.

Despite all the evidence above showing the ugliness of Christian history, the Pope still chooses to attack and demean Islam. Neskatoties uz visiem pierādījumiem, iepriekš norādot neglītums Kristīgo vēsturi, pāvests joprojām izvēlas uzbrukt un pazemot islāmu. On the contrary, there were non-Muslims who said good things about Islam. Gluži pretēji, bija ne-musulmaņiem, kuri teica, labas lietas par islāmu. The philospher George Bernard Shaw said that: Philospher George Bernard Shaw teica, ka:

“I have always held the religion of Muhammad in high estimation because of its wonderful vitality. "Es vienmēr esmu tur reliģija Muhammad augsto novērtējumu, jo tā brīnišķīgi vitalitāti. It is the only religion which appears to me to possess that assimilating capacity to the changing phase of existence which can make itself appeal to every age. Tā ir vienīgā reliģija, kas, manuprāt, piemīt ka pielīdzinot spējas mainīgajām posmu esamība, kas var padarīt sevi pārsūdzēt ikvienam vecumam. I have studied him – the wonderful man and in my opinion far from being an anti-Christ, he must be called the Savior of Humanity. Man ir pētīta viņu - brīnišķīgu cilvēku un, manuprāt, nebūt nav anti-Kristus, viņš sauc par Glābēju cilvēci.

I believe that if a man like him were to assume the dictatorship of the modern world he would succeed in solving its problems in a way that would bring it the much needed peace and happiness: I have prophesied about the faith of Muhammad that it would be acceptable to the Europe of tomorrow as it is beginning to be acceptable to the Europe of today.” Es uzskatu, ka, ja, piemēram, viņš cilvēks bija pieņemt diktatūra modernās pasaules viņš sekmīgi atrisināt savas problēmas tādā veidā, kas varētu sniegt tai vajadzīgo mieru un laime: Man ir pravietots par ticību Muhameda, ka būtu pieņemams no rītdienas Eiropu, jo tas ir sākums, lai būtu pieņemami mūsdienu Eiropā. " ^{6 6}

Mohandas K. Gandhi, the spiritual icon of India's resistance movement, said in Young India : Mohandas K. Gandijs, garīgā ikona Indijas pretošanās kustība, sacīja Young Indijā:

“I wanted to know the best of one who holds today's undisputed sway over the hearts of millions of mankind….I became more than convinced that it was not the sword that won a place for Islam in those days in the scheme of life. "Es gribēju zināt, cik kurš tur šodien neapstrīdams šūpošanās pār miljoniem cilvēces sirds .... Man bija vairāk nekā pārliecināts, ka tā nebija zobena, kas ieguva vietu islāma šajās dienās sistēmā dzīvi. It was the rigid simplicity, the utter self-effacement of the Prophet, the scrupulous regard for his pledges, his intense devotion to this friends and followers, his intrepidity, his fearlessness, his absolute trust in God and in his own mission. Tas bija stingri vienkāršība, izdvest sevis effacement no pareģis, rūpīgi ņemot vērā viņa solījumu, viņa intensīvas pieķeršanās šai draugiem un sekotājiem, viņa bezbailība, viņa bezbailība, viņa absolūto uzticību Dievam un viņa misiju. These and not the sword carried everything before them and surmounted every obstacle. Šie un ne zobenu, ko visu pirms viņiem un pārvarētas katru šķērsli. When I closed the 2nd volume (of the Prophet's biography), I was sorry there was not more for me to read of the great life.” Kad es slēdza 2. Apjoms (no pareģis's biogrāfija), man bija žēl, ka nebija vairāk par mani, lai izlasītu par lielo dzīvi. "

Michael H. Hart commented on the following on why he chose the Prophet Muhammad at the top of his list: Michael H. Hart komentēja šādi par to, kāpēc viņš izvēlējās pravieša Muhameda augšā viņa sarakstu:

“My choice of Muhammad to lead the list of the world's most influential persons may surprise some readers and may be questioned by others, but he was the only man in history who was supremely successful on both the religious and secular level.” "Mana izvēle Muhammad vadīt sarakstā pasaules ietekmīgāko personu var pārsteigt daži lasītāji, un to var apšaubīt ar citiem, bet viņš bija vienīgais cilvēks vēsturē, kurš bija ārkārtīgi veiksmīgs gan reliģiskās un laicīgās līmenī." ^{7 7}

Lamartine best sums it up by saying: Lamartine vislabāk summas, uz augšu, sakot:

“Philosopher, orator, apostle, legislator, warrior, conqueror of ideas, restorer of rational dogmas, of a cult without images; the founder of twenty terrestrial empires and of one spiritual empire, that is Muhammad. "Filozofs, orators, apustulis, likumdevējs, karavīrs, iekarotājs ideju, restaurators racionālu dogmas, no kulta bez attēliem, divdesmit sauszemes impēriju dibinātājs un viens garīgo impērijas, kas ir Muhammad. As regards all standards by which human greatness may be measured, we may well ask, is there any man greater than he?” Attiecībā uz visiem standartiem, ar kuriem cilvēka diženumu var mērīt, mēs varam arī jautāt, vai ir jebkurš cilvēks ir lielāks, nekā viņš ir? " ^{8 8}

With all these comments by these eminent figures of the 20th century, what reason does the Pope have to quote from an ignorant, barbaric Byzantine emperor? Ar visām šīm šie izcili rādītāji 20.gs. komentāri, kāda iemesla dēļ nav pāvests ir Citāts no nezinošs, barbarisko Bizantijas imperators?

Conclusions Secinājumi

The damage that the Pope had done, whether consciously or unconsciously, have certainly reversed the peace-making efforts and bridging of relations by Bojājums ka pāvests bija darījis, vai apzināti vai neapzināti, ir noteikti mainīja miera veidošanas centienus un pārejas attiecības ar his predecessor viņa priekšteča , who was also the first Pope to step foot into a mosque when , Kurš bija arī pirmais pāvests, kas soli pēdas uz mošeju, kad he visited viņš apmeklēja the Umayyad Mosque in Damascus and paid a visit to the grave of the Prophet Yahya (John the Baptist). Damaskā un Galilejas jūra nokļuva Umajādu Mosque maksā vizīte kapa pareģis Yahya (Jānis Kristītājs). The current Pope is nowhere as magnamious as his predecessor and clearly he is trying to undo the efforts of the previous Pope. Pašreizējais pāvests nekur kā magnamious kā viņa priekštecis un skaidri viņš cenšas atsaukt centieniem iepriekšējā pāvesta.

However he should not be ignorant of facts. Tomēr viņš nedrīkst nezinošs par faktu. Freedom of expression should not include lies. Vārda brīvību, nevajadzētu iekļaut slēpjas. The Pope should verify his facts, as the Qur'an tells us Muslims in Surah Hujurat, 49:6 as follows: Pāvests jāpārbauda viņa faktus, kā Qur'an stāsta mums musulmaņu surah Hujurat, 49:6 šādi:

“O People who Believe! "O Cilvēki, kas tic! If any miscreant brings you some tidings, verify it, lest you unknowingly cause suffering to some people, and then remain repenting for what you did.” Ja kāds ķeceris dod jums dažas vēstis, pārbaudīt to, ka ne jūs neapzināti rada ciešanas daži cilvēki, un pēc tam paliek repenting par to, ko jūs. "

And only God knows best! Un tikai Dievs zina vislabāk!

1. De Lacy O'Leary, Islam at the Crossroads , p. De Lacy O'Leary, islams krustcelēs, lpp 8 [ 8 [ back atpakaļ ] ]
2. August C. Krey, The First Crusade: The Accounts of Eye Witnesses and Participants (Gloucester, Massachusetts: Peter Smith, 1958) [ Augusts C. Krey, First Crusade: pārskati Acu lieciniekiem un dalībniekiem (Gloucester, Massachusetts: Peter Smith, 1958) [ back atpakaļ ] ]
3. Joel T. Rosenthal, Joel T. Rosenthal, Encarta Encarta [ [ back atpakaļ ] ]
4. Philip Schaff, Philip Schaff, History of the Christian Church Vēsture Kristīgās baznīcas , Volume V, Chapter 7 [ , V sējums, Nodaļa 7 [ back atpakaļ ] ]
5. P de Gayangos, “Muhammadan Dynasties in Spain” , Vol. P de Gayangos "Muhammadan dinastiju Spānijā", Vol. II. II. [ [ back atpakaļ ] ]
6. The Genuine Islam , Vol. Īsts Islam, Vol. 1, No. 8, 1936 [ 1, 8 Nē, 1936 [ back atpakaļ ] ]
7. Michael H. Hart, The 100: A Ranking of The Most Influential Persons in History , New York: Hart Publishing Company, Inc., 1978, p. Michael H. Hart, 100: Vieta no ietekmīgākajiem personas vēsturē, New York: Hart Publishing Company, Inc, 1978, lpp 33 [ [33 back atpakaļ ] ]
8. Histoire De La Turquie , Paris, 1854, Vol. Histoire De La Turquie, Parīze, 1854, Vol. II, pp. 276-277 [ II, pp. 276-277 [ back atpakaļ ] ]