If you're new here, you may want to get regular updates via Ja esat jauna šeit, jūs varat saņemt regulārus atjauninājumus, izmantojot RSS feed RSS feed . . Thank you for visiting! Paldies par apmeklējot!

Biased Criticism Neobjektīvus kritika

European criticism seems to have lost its sense of justice in dealing with the Prophet(P). Eiropas kritiku, šķiet, ir zaudējis savu taisnīguma apziņu, kas nodarbojas ar pareģis (P). All the rates of that criticism seem to be subject to the one consideration that whatever is unfavourable and damaging to the Prophet's reputation must be accepted as true. Visi šī kritika likmes, šķiet, ir pakļauta vienam vērā, ka kāds ir nelabvēlīgs, un kaitē pareģis reputāciju, ir jāpieņem kā patiesība. For example, Answering Piemēram, atbildot uz Islam Islams , a website which is full of lies and deception follows in this tradition as per the methods of their satanic apostle from Tarsus by collecting , Tīmekļa vietni, kas ir pilns ar meliem un krāpšanu seko šo tradīciju, jo uz to sātanisks apustulis no plezna metodēm vācot a series sērija of so-called “assassination” orders. tā saukto "slepkavības" pasūtījumiem. Not the least attempt has been made on their part to consider them critically before baselessly condemning a man who is looked upon as a model of virtue and kindness by 1.4 billion Muslims around the world. Ne mazāk mēģinājums ir darīts no viņu puses apsvērt to kritiski, pirms baselessly nosodot cilvēks, kurš tiek uzskatīta par modeli dēļ un laipnība, ko 1400000000 musulmaņiem visā pasaulē.

In this article, the cases of the alleged “assassinations” are five in all, and a sixth case is that of Banu Qurayzah, which has already been dealt with elsewhere. Šajā rakstā, gadījumos iespējamo "slepkavībām" ir pavisam piecus, un sestā lieta ir tā, ka no Banu Qurayzah, kas jau ir nodarbojusies ar citur. The last charge is that of permitting a rape, a charge propagated by the atheist website Pēdējais maksājums ir, ka ļauj izvarošanu, maksas pavairoti ar ateists mājas lapa Faithfreedom International Faithfreedom International and false even on the face of it and unknown even to one such as Muir. un viltus pat par to sejas un nezināms pat vienu, piemēram, Muir. A brief discussion of these cases is given below. Īsa diskusija par šīm lietām ir norādīts zemāk.

How Muslims Bore Abuses Kā musulmaņi Urbums ļaunprātīga izmantošana

The first thing that strikes us here is that five out of the six alleged cases of “assassination” and “massacre” relate to Jews. Pirmā lieta, ka streiki mums šeit ir tas, ka pieci no sešiem iespējamiem gadījumiem "slepkavība" un "slaktiņu", attiecas uz ebrejiem. The Jews were “the people of the Book,” and ordinarily the dealings of Muslims with the people of the Book were much more lenient than their dealings with Arab idolaters. Ebreji bija "par grāmatu cilvēki", un parasti darījumos musulmaņi ar grāmatu cilvēki bija daudz labvēlīgāka nekā to darījumos ar arābu elku. How was it then that the people of the Book, people whose Prophets are frequently mentioned with the utmost respect in the Holy Qur'an – how was it that these very people were chosen for assassination and such crimes were not perpetrated against the Arab idolaters who had most relentlessly persecuted the Muslims for thirteen years at Cik tas bija tad, ka cilvēki Book, cilvēki, kuru pravieši bieži minēti ar vislielāko cieņu Holy Qur'an - kā tas bija, ka šie ļoti cilvēki tika izvēlēti slepkavību un šādiem noziegumiem nav vardarbību pret arābu elku, kurš bija visvairāk relentlessly vajāti musulmaņi uz trīspadsmit gadiem Makkah Makkah , and had taken up the sword to deal a decisive blow at Madinah? , Un bija uzņemti zobens, lai risinātu izšķirošs trieciens pie Madinah? Sir William Muir assert that all these persons were murdered for no offence other than that of composing verses “which annoyed the Mussalmans.” Poetry was not a special vocation of the Jews, and verses abusing Islam and the Muslims were produced in much greater abundance by idolatrous Arabs than by Jews. Sir William Muir norāda, ka visām šīm personām tika noslepkavoti ne nodarījums, kas nav rakstīt vārsmas ", kas kaitina Mussalmans" Dzeja nav īpašs aicinājums no ebrejiem. Un verses ļaunprātīgi islāmu un musulmaņiem ir ražoti daudz lielāku pārpilnību ar dievinošs arābi nekā ebrejiem. In fact, it was the Arab, not the Jew, whose particular vocation was poetry, and satire and abusive poetry were used as weapons to discredit and defame Islam specially by the Arabs. Faktiski, tas bija arābu, ne ebrejs, kuru specializācijai ir dzeja, un satīra un ļaunprātīgu dzeja tika izmantoti kā ieroči, lai diskreditētu un apmelot islāms īpaši ar arābiem. Neither Muir nor the missionaries has taken the trouble of testing the reliability of the record on whose basis he has dared to condemn the most merciful and truest of men as cruel and treacherous. Ne Muir ne misionāri ir pieņēmusi nepatikšanas testēšanas ticamību ierakstu, balstoties uz kuriem viņš uzdrīkstējās nosodīt visvairāk žēlsirdīgs un vīriešiem, kā truest nežēlīgas un nodevīgs. If the writer had gone to the root of the question, he would have found that the Prophet and the Muslims bore patiently the severest abuses and the annoying verses of all their opponents, whether Jews or idolaters. Ja rakstnieks bija devusies uz saknes jautājumu, viņš ir atklāts, ka pareģis, un musulmaņi nesa pacietīgi stingrākajām pārkāpumiem un kaitinošas vārsmas par visiem saviem pretiniekiem, vai ebreji vai elku. Indeed, the Holy Qur'an had plainly enjoined on them that they should bear all abuses patiently, whether they came from idolaters or from Jews and Christians. Patiešām, Svētais Korāns bija skaidri pieprasīja par viņiem, ka tie būtu jāsedz visi pārkāpumus pacietīgi, vai tie ir nākuši no elku vai no ebrejiem un kristiešiem. Here is a verse belonging to a period when the Muslims had already entered on a state of war with their opponents: Šeit ir dzejolis, kas pieder laikā, kad musulmaņiem jau bija ierakstīts kara stāvoklī ar saviem pretiniekiem:

“And you will certainly hear from those who have been given the Book before you and from the idolaters much abuse. "Un tu, protams, dzirdēt no tiem, kam ir dota Book pirms jums un no elku daudz ļaunprātīgu izmantošanu. And if you are patient and keep your duty, surely this is an affair of great resolution” (3:186) Un, ja jums ir pacients un saglabāt jūsu pienākums, protams, šī ir lieta ļoti rezolūciju "(3:186)

This verse occurs in a chapter which contains an account of the battle of Uhud, fought in the 3rd year of Hijrah, and could not therefore have been revealed earlier than that year, and this is just the period to which most of the alleged assassinations relate. Šis dzejolis notiek nodaļā, kas satur vērā kaujas Uhud, cīnījās 3 gadu Hijrah, un nevarēja būt atklāts agrāk nekā gadu, un tas ir tikai laika posmam, uz kuru lielāko iespējamo slepkavības ir saistītas . How was it possible for the Prophet and his follower's to go directly against the plain injunction of the Holy Qur'an? Kā tas bija iespējams pareģis un viņa sekotājs's iet tieši pret plain rīkojumu Svētā Korāns? The Holy Prophet could not go against any Quranic injunction, and the Qur'an says plainly, and says it at a time when war was going on with both the polytheistic Arabs and the Jews, that Muslims shall have to hear such abuse, and they must not only bear the abuse patiently but should even guard against doing similar evil, to say nothing of murdering their abusers. Svētā pareģis nevarēja iet pret Quranic izpildrakstu, un Qur'an saka skaidri, un saka, ka laikā, kad karš bija notiek ar abām polytheistic arābiem un ebrejiem, ka musulmaņi ir dzirdēt šādu ļaunprātīgu izmantošanu, un tie ir ne tikai būt ļaunprātīga pacietīgi, taču vajadzētu arī izvairīties no darot līdzīga ļaunuma, nemaz nerunājot par slepkavoja to varmākām. How could the Prophet in the face of such a plain injunction order the murder of those who abused him, and how could the Muslims carry out an order which was directly opposed to the Holy Qur'an? Kā varētu pareģis, saskaroties ar šādu plain izpildrakstu, lai tiem, kuri ļaunprātīgi viņa slepkavība, un kā musulmaņi veic kārtībā, kas bija tieši pret Svēto Qur'an? It was simply impossible, and if Ibn Hisham or Waqidi says that the Prophet(P) ordered the assassination of his abusers, it is Ibn Hisham or Waqidi — a frail authority after all — that must be rejected, and not the Qur'an, which is admittedly the most reliable source of information as to the doings of the Prophet. Tas bija vienkārši neiespējami, un, ja Ibn Hisham vai Waqidi saka, ka pareģis (P) lika slepkavības viņa varmākām, tas ir Ibn Hisham vai Waqidi - pretējo iestāde pēc tam, kad visi - tas ir jānoraida, un nevis Qur'an, kas protams visticamākais informācijas avots par to pareģis doings. The Qur'an had allowed fighting against an aggressive enemy, yet it refused to give sanction to the murder of any who abused the Prophet(P) and Islam; nay, it plainly required such abuse to be borne patiently. Qur'an ļāva cīnīties pret agresīvu pretinieku, bet tas atteicās dot sankciju slepkavību jebkuru, kurš ļaunprātīgi pareģis (P) un islāmu, nē, tas acīmredzot prasa šādu ļaunprātīgu izmantošanu, ko sedz pacietīgi. It is simply inconceivable that the Prophet(P) should order the murder of people for annoying poems and, at the same time and in the same breath, forbid that abuse should be met with otherwise than by patient endurance. Ir vienkārši neiedomājami, ka pareģis (P) piespriest slepkavību cilvēki kaitinošas dzejoļi un tajā pašā laikā un tajā pašā elpa, aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana būtu jāapmierina ar citādi, nevis ar pacienta izturību.

Interdiction against Killing Women Aizlieguma Pret nonāvēšanu Sieviešu

Let us now take the cases individually. Ļaujiet mums tagad jāuzņemas gadījumu atsevišķi. The first case cited is that of Asma' of the tribe of Aus. Pirmajā gadījumā spriedums ir, ka Asma "no cilts no Austrālijas. She is said to have been a poetess who wrote some verses stating that the Prophet(P) was an upstart who had slain many of their chiefs, referring to the battle of Badr. Viņa sacīja, ka ir dzejniece, kas rakstīja dažus pantus, norādot, ka pareģis (P) bija jaunbagātnieks, kurš bija slain daudzi viņu vadoņi, atsaucoties uz kaujas Badr. It is stated that she was brutally murdered for this abuse by a Muslim named `Umair, and that the Prophet not only approved of this murder but also praised `Umair for the deed. Ir teikts, ka viņa bija nežēlīgi nogalināts šim ļaunprātīgi musulmaņu nosaukts "UMAir, un ka pareģis ne tikai apstiprina šīs slepkavības, bet arī uzteica", lai akts UMAir. The authorities quoted are Waqidi, Ibn Hisham and Ibn Sa'd. Citēto iestādes Waqidi, Ibn Hisham un Ibn Sa'd. That this is not a reliable record is shown not only by what has been stated above — that the Holy Qur'an never allowed the murder of an abuser — but also by clear directions repeatedly given by the Prophet(P) that no woman was to be killed even though she took part in actual war with the Muslims. Ka tas nav uzticams ieraksts tiek parādīts ne tikai to, kas ir minēts iepriekš - ka Svētais Korāns nekad ļāva slepkavību pārkāpēju - bet arī skaidriem norādījumiem atkārtoti, ko pareģis (P), ka sieviete bija nogalina, pat ja viņa piedalījās faktiski karā ar musulmaņiem. No less an authority than Bukhari has a chapter on the “Murder of Women during War” ( Kitab al-Jihad ) in which the following report from Ibn `Umar is recorded: Ne mazāk iestādei par Bukhari ir nodaļa par "slepkavība Sieviešu laikā kara" (Kitab al-Jihad), kurā turpmāk ziņojuma Ibn `Umar reģistrē:

“A woman was found killed in one of the battles fought by the Holy Prophet, so the Holy Prophet forbade the killing of women and children.” "Sieviete tika konstatēts nogalināts vienā no cīņām cīnījās ar Svētā pareģis, tādēļ Svētā pareģis aizliedza nogalināšanu sievietēm un bērniem."

If the Holy Prophet forbade the killing of women even when they were actually accompanying the enemy forces, how could he approve or applaud the killing of a woman for simply abusing or composing some annoying verses? Ja Svētā pareģis aizliedza nogalināšanu sievietēm, pat ja tie faktiski pievienots ienaidnieka spēkiem, kā viņš varēja apstiprināt vai aplaudēt nonāvēšanu sieviete vienkārši ļaunprātīgi vai komponēšanu dažas kaitinošas verses? Even the Companions of the Holy Prophet were so well aware of his strict orders against the killing of women that when Abul Huqaiq's wife interposed herself between them and Abul Huqaiq, they had to withhold their raised swords “because they remembered that the Holy Prophet had forbidden the killing of a woman” Pat Svētā pareģis Companions bija tik labi informēti par savu stingru rīkojumu pret nogalināšanu sievietēm ka tad, kad Abul Huqaiq sieva starpnieks sevi starp tām un Abul Huqaiq, viņi bija nedot savu izvirzīto zobenus ", jo viņi atceras, ka Svētā pareģis bija aizliegts nogalināšanu sieviete " ^{1 1} . . In the face of this clear testimony, none but a biased mind can accept as reliable a report which relates that the Holy Prophet had ordered and applauded the killing of a woman simply for the offence that she composed annoying verses. , Ņemot vērā šo skaidro liecību, neviens taču neobjektīva prātu var pieņemt kā ticamu ziņojumu, kas attiecas ka Svētā pareģis bija pasūtīts un aplaudēja nogalināšanu sieviete vienkārši par nodarījumu, ka viņa veido kaitinošas verses. This report is undoubtedly a forgery. Šis ziņojums neapšaubāmi ir viltojums.

The fact is thus established beyond the shadow of a doubt that the Holy Prophet gave a clear interdiction against the murder of women even in wars. Tas tādējādi ir reģistrēts ārpus ēnu šaubu, ka Svētā pareģis bija skaidrs aizliegumu pret slepkavības sieviešu pat karu. In this connection, a saying of the Holy Prophet has been quoted from the most reliable traditionist of Islam, the Imam Bukhari. Šajā sakarā, sakot no Svētā pareģis ir citēts no visdrošākais traditionist islāma, Imam Bukhari. The heading under which Bukhari quotes this saying is “Murder of Women during Wars,” thus showing that the interdiction against the murder of women was to be observed even in wars. Pozīciju, kurā Bukhari pēdiņām šis saka, ir "slepkavība Sieviešu laikā Wars", tādējādi norādot, ka pret slepkavību sieviešu aizliegumu bija jāievēro pat karu. Bukhari is not alone in reporting the incident and the interdiction; it is contained in all the books of the Sahih as-Sittah Bukhari nav vienīgā paziņošanas par uzbrukumu un aizliegumu, tas ir iekļauts visos Sahih grāmatas, kā-Sittah ^{2 2} with the exception of only one, and therefore its authenticity is beyond dispute. izņemot tikai vienu, un tāpēc tā autentiskumu ir neapstrīdami. Moreover, their interdiction is accepted as a basic principle by later jurists. Turklāt to aizliegumu, ir atzīta par pamatprincipu, ko vēlāk juristi. Thus according to Malik and Auza'i, the killing of women and children is not allowed under any circumstances whatsoever, and according to Shafi'i and Kufis, a woman may be killed only when she is a combatant, while according to one authority, even when a woman is a combatant it is not lawful to kill her intentionally unless she is about to kill or attack a man with the intention of killing him. Tādējādi saskaņā ar Malik un Auza'i, sieviešu nogalināšanu un bērniem nav atļauts nekādos apstākļos nekādā veidā, un saskaņā ar Shafi'i un Kufis, sieviete var nogalināt tikai tad, kad viņa ir kaujinieks, bet pēc viena iestāde, pat tad, ja sieviete ir kaujinieks nav likumīga, lai nogalinātu savu nodomu, ja viņa ir aptuveni, lai nogalinātu vai uzbrukums cilvēks ar nodomu nogalināt viņu. ^{3 3} . .

According to Malik and Auza'i, however, as already stated, a woman should not be killed under any condition, so much so that if a fighting force takes the shelter of women and children or takes shelter in a fort or a boat in which there are also women and children with them, it is not lawful to shoot at or set fire to the fort or the boat Saskaņā ar Malik un Auza'i, tomēr, kā jau minēts, sieviete nedrīkst būt nogalināti ar jebkuru situāciju, tik daudz tā, ka, ja cīņa spēkā pieņem patvērumu sieviešu un bērnu, vai tiek patversme fort vai laiva, kurā ir arī sievietes un bērni ar viņiem, nav likumīga, lai atvašu līmenī vai aizdedzināja forts vai laiva ^{4 4} . . In the face of these facts it is simply unthinkable that the Prophet should have ordered the assassination of a woman, under peaceful conditions, for no other fault than singing certain annoying verses. , Ņemot vērā šo faktu, ir vienkārši neiedomājami, ka pareģis būtu pasūtījis slepkavības sieviete, ar mierīgu nosacījumiem, ne cita vaina nav dzied dažas kaitinošas verses.

Abu Afak Abu Afak

The next incident is that relating to the alleged assassination of Abu Afak, “an aged Jewish proselyte, whose offence was similar to that of Asma'.” We have no hesitation in calling this story as baseless a fabrication as that relating to the murder of Asma'. Nākamais incidents ir tas, ka saistībā ar iespējamo slepkavības Abu Afak "vecumā ebreju proselyte, kuru nodarījums bija līdzīga tai, Asma" "Mums nav nekādas vilcināšanās, aicinot šo rakstu kā nepamatots ražošanas. Kā par slepkavību Asma ". Our reason for doing this is that the interdiction against the murder of women also included two other classes, viz., children and old men. Mūsu iemesls darot tas, ka pret slepkavību sieviešu aizliegumu iekļauti arī divi citi veidi, proti., Bērni un sirmgalvji. It is true that the saying of the Prophet as reported in the Bukhari mentions only women and children, and not aged persons, but there is a Ir taisnība, ka sakot no pareģis, kā ziņots Bukhari norāda tikai sievietes un bērnus, un nevis uz nepilngadīgām personām, bet ir hadith Hadith in Abu Dawud Abu Dawud ^{5 5} reported by Anas, son of Malik, according to which the Holy Prophet said: ziņo Anas dēls Malik, saskaņā ar kuru Svēto pareģis teica:

“Do not kill an aged person, nor a child, nor a minor, nor a woman.” "Vai nav nogalināt vecumā persona, ne bērnu, ne mazāk, ne sieviete."

That the Prophet expressly forbade the killing of old men appears also from the directions given by Abu Bakr, the first Caliph, to Yazid, son of Abu Sufyan, when he sent him in command of an army to Syria. Ka pareģis skaidri aizliedza nogalināšanu veci vīri, šķiet arī no virzieniem, ko Abu Bakr, pirmais kalifs, kas Yazid, dēls Abu Sufyan, kad viņš nosūtīja viņam komandē armijas uz Sīriju. In the directions given to him the following relates to our subject: Kas virzienos, ņemot vērā viņam turpmāk ir saistīts ar mūsu tēmu:

“Do not kill children, nor women, nor old men.” "Vai nav nogalināt bērnus, ne sievietes, ne sirmgalvji." ^{6 6}

It is clear that Abu Bakr could give such directions only on the authority of the Holy Prophet. Ir skaidrs, ka Abu Bakr varētu sniegt šādus norādījumus tikai uz iestādi, Svētā pareģis. Hence there was an interdiction against the killing of old men as there was against the killing of women. Tādējādi tika aizliegumu pret nogalināšanu veci vīri, jo bija pret nogalināšanu sievietēm. And it is impossible, we repeat, that the Holy Prophet should have given such clear injunctions and then himself ordered the killing of “an aged Jewish proselyte,” as Abu Afak is said to have been, and for no offence but that he composed some annoying verses. Un tas nav iespējams, mēs atkārtoju, ka Svētā pareģis ir devušas šādu skaidru aizliegumiem, un tad sevi lika nogalināšanu "vecumā ebreju proselyte", jo Abu Afak esot bijis, un nav apvainojums, bet, ka viņš veido daži kaitinošas verses.

Only Combatants Could Be Killed Tikai kaujinieku Vai nonāvē

In fact, as the Hidayah has put it clearly, a person's life, unless he is a murderer, cannot be taken on any ground other than that he is a combatant: “And they should not kill a woman, nor a child, nor an aged person, nor one who does not take part in a war, nor a blind man, because what makes it lawful to take a man's life, according to us, is his being a combatant, and this is not true in their case” Faktiski, kā Hidayah ir likts to skaidri, cilvēka dzīvi, ja vien viņš ir slepkava, nevar pieņemt nekādu citu iemeslu dēļ, nevis, ka viņš ir kaujinieks: "Un tie nedrīkst nogalināt sieviete, ne bērns, ne vecumā persona, ne viens, kas nepiedalās šajā karā, ne akls cilvēks, jo tas, kas padara to likumīgu, lai cilvēka dzīvi, saskaņā ar mums, ir viņa ir kaujinieks, un tas nav taisnība, viņu gadījumā " ^{7 7} . . In fact, this conclusion, which is the basic principle of the Hanifite law, is based on the express words of the Holy Prophet himself. Faktiski, šo secinājumu, kas ir pamatprincips Hanifite likumu, ir balstīta uz skaidru vārdiem Svētā pareģis pats. As Abu Dawud reports on the authority of Rabah, son of Rabi`: Kā Abu Dawud ziņojumus par iestādi Rabah, dēls Rabi ":

“We were with the Prophet in a certain battle, and he saw the people gather together in one place. "Mums bija ar pareģis noteiktā kaujas, un viņš redzēja cilvēkus savākt kopā vienā vietā. So he sent a man to make an inquiry as to why the people had gathered together. Tāpēc viņš nosūtīts cilvēks, lai padarītu izmeklēšanu par to, kāpēc cilvēki bija sapulcējušies kopā. The messenger came back and said, “There is a woman killed.” The Holy Prophet said, She was not fighting. Kurjers atgriezās un teica: "Ir sieviete nogalina" Svētā pareģis teica, viņa nebija kaujas.. The reporter says that Khalid was leading at the time. Reportieris saka, ka Khalid vadīja tajā laikā. So the Prophet sent a man to Khalid and asked him to tell Khalid that he should not kill a woman nor a hireling”. Tā pareģis nosūtīts cilvēks Khalid un lūdza viņam pateikt, Khalid, ka viņam nevajadzētu nogalināt sievieti, ne algotnis ". ^{8 8} . .

By remarking that “she was not fighting”, the Prophet(P) made it plain that even in battle only such persons could be killed as actually took part in fighting, and along with women he excepted hirelings, because they were only hired for other work and did not take part in actual fighting. Ar atzīmēt, ka "viņa nebija kaujas", pareģis (P), kas ir skaidrs, ka pat kaujas tikai šīm personām varētu būt nogalināti, jo faktiski piedalījās cīņā, un kopā ar sievietēm, viņš ir izslēgušas hirelings, jo tie bija tikai darbā uz citu darbu un nepiedalījās reālā cīņā. It is on this basis that the Hanifite law excepts, along with women, children and old men, all such persons as cannot take part in fighting. Tas ir, pamatojoties uz to, ka Hanifite likums excepts, kā arī sievietes, bērni un sirmgalvji, visām šīm personām, jo nevar piedalīties cīņā. And the conclusion is inevitable that according to the Prophet's own injunctions the killing of a person was not lawful unless he took part in fighting, and any report to the effect that a person was killed though he was not a combatant is either untrue or defective, even if it is met with in a reliable collection of traditions. Un secinājums ir neizbēgams, ka saskaņā ar pareģis paša rīkojumiem par personas nogalināšanu nebija likumīga, ja vien viņš piedalījās cīņā, un jebkurš ziņojums par to, ka persona tika nogalināts, lai gan viņš nebija kaujinieks ir vai nu nepatiesa vai kļūdaina, pat ja tas ir izpildīts ar ar ticamu vākšanas tradīcijas. And as for biographies, they cannot be trusted at all in such matters, and the case of Ibn Sunainah's murder must be rejected as untrue. Un kā biogrāfijas, to nevar uzticamo visos šajos jautājumos, un par Ibn Sunainah slepkavību lieta ir jānoraida kā nepatiesa. The statement that this murder was due to the Prophet(P) giving a general order for the slaughter of the Jews is sufficient to discredit this report, for not only would such an order be against the clear injunctions of the Qur'an, but also because if such an order were given it would not have resulted in the murder of a single Jew. Apgalvojums, ka šī slepkavība bija saistīts ar pareģis (P), kurā vispārīgi rīkojumu nokaut ebrejiem ir pietiekams, lai diskreditēt šo ziņojumu, ne tikai būtu šāds rīkojums ir pretrunā skaidri rīkojumiem par Qur'an, bet arī jo, ja šāds rīkojums tika dota tā nebūtu rezultātā slepkavību viens ebrejs.

This concludes Part I of the series. Šī secina, I daļa sērijā. Continue to Turpināt Part II II daļa

1. Fath al-Bari , ch. Fath al-Bari, ch. Killing of Abul Huqaiq [ Nogalināšanu Abul Huqaiq [ back atpakaļ ] ]
2. The six reliable collections of the Traditions of the Prophet(P) [ Sešu ticamu kolekcijas no pareģis (P) [Tradīcijas back atpakaļ ] ]
3. `Aun al-Ma'bud, Commentary on Abu Dawud , ch. `Aun al-Ma'bud, komentāri Abu Dawud, ch. Murder of Women [ Slepkavības Sieviešu [ back atpakaļ ] ]
4. Fath al-Bari , ch. Ahl al-dar-i yabitun [ Fath al-Bari, ch. Ahl al-dar-i yabitun [ back atpakaļ ] ]
5. ch. Du'a al-Mushrikin [ ch al. Du'a-Mushrikin [ back atpakaļ ] ]
6. Fath al-Qadir , vol. Fath al-Qadir, vol. v, p. v, lpp 202 [ 202 [ back atpakaļ ] ]
7. ibid., ch. Kaifiyyat al-Qital [ turpat., ch [. Kaifiyyat al-Qital back atpakaļ ] ]
8. ibid. , ch. Qatl al-Nisa' [ turpat., ch. Qatl al-Nisa "[ back atpakaļ ] ]