If you're new here, you may want to get regular updates via Ja esat jauna šeit, jūs varat saņemt regulārus atjauninājumus, izmantojot RSS feed RSS feed . . Thank you for visiting! Paldies par apmeklējot!

Ibn Hazm (994CE-1064CE) was a Muslim scholar of great repute from Cordoba, during the Muslim Spain era. Ibn Hazm (994CE-1064CE) bija musulmaņu zinātnieks ļoti reputāciju no Cordoba laikā musulmaņu Spānija ēru. He is widely regarded as the “Father of Comparative Religion”. Viņš ir plaši uzskatīts par "Tēvs Salīdzinošo Reliģija". In his celebrated magnum opus entitled Kitab al-Fasl fi al- Milal wa al-Ahwa' wa al-Nihal , he predated modern Biblical textual criticism by several centuries and as Krentz admits, Ibn Hazm's criticisms generally represents the first, albeit rudimentary, systematic historic criticism of the Viņa svinēja Magnum opus tiesības Kitab al-Fasl fi al-Milal wa al-Ahwa "wa al-Nihal, viņš radās pirms mūsdienu Bībeles teksta kritiku par vairākiem gadsimtiem un kā Krentz atzīst, Ibn Hazm kritika parasti ir pirmais, lai gan rudimentārs, sistemātiski vēsturiskā kritika Bible Bībele ^{1 1} . . He had demonstrated his prowess in Biblical textual criticism by giving many examples of internal contradictions in the Bible. Viņš bija pierādījusi savu veiklību ar Bībeles teksta kritika, sniedzot daudz piemēru iekšējās pretrunas Bībelē. The following Bible contradiction was extracted from Muslim Understanding Of Other Religions: A Study of Ibn Hazm's Kitab al-Fasl fi al-Milal wa al-Ahwa' wa al-Nihal Pēc Bībeles pretruna ir ekstrahēta no musulmaņu Izpratne par citām Religions: wa Pētījums par Ibn Hazm's Kitab al-Fasl fi al-Milal wa al-Ahwa "al-Nihal ^{2 2} and insha'allah this will be part of an ongoing series to reproduce extracts of Ibn Hazm's criticisms of the Bible and un insha'allah tā būs daļa no pašreizējās sērijas pavairot ekstrakti Ibn Hazm kritiku par Bībeli un Christianity Kristietība and further elaboration on our part to refine his arguments in order to solidify the charges against the Bible. un sīkāk izstrādājot mūsu puses, lai uzlabotu savu argumentāciju, lai sacietēt apsūdzības pret Bībeli.

Does God change or does not change His mind? According to Ibn Hazm, Exodus 32:10-14 and 33:3-14 ascribes al-bada' (changing of mind) to God and hence this presents a problem to the nature of God and His characters with regard to His All-Knowing attribute. Vai Dievs izmaiņas vai nemainās Viņa prātu? Saskaņā ar Ibn Hazm, Exodus 32:10-14 un 33:3-14 saista al-Bada "(maiņu prāta), lai Dievs, un tādējādi tas rada īpašas problēmas, kas Dieva dabas un Viņa rakstzīmes attiecībā uz Viņa visu zinot atribūts.

We quote Exodus 32:10-14 as follows: Mēs quote Exodus 32:10-14 šādi:

“…now therefore let me alone, that my wrath may burn hot against them and I may consume them; but of you I will make a great nation.” But Moses besought the LORD his God, and said, “O LORD, why does thy wrath burn hot against thy people, whom thou hast brought forth out of the land of Egypt with great power and with a mighty hand? "... Tagad tādēļ ļaujiet man tikai, ka mana dusmas var sadedzināt karstā pret viņiem, un es varētu patērēt tos, bet no jums es dos lielu tauta Bet." Mozus besought Kungs savu Dievu, un sacīja: "Kungs, kāpēc tava dusmas apdegums karstā no tava cilvēkiem, kurus tu esi cēla tālāk no zemes Ēģipte ar lielu jaudu un ar varenu roku? Why should the Egyptians say, 'With evil intent did he bring them forth, to slay them in the mountains, and to consume them from the face of the earth'? Kāpēc ēģiptieši saka: "Ar ļaunu nolūku viņš lai tos tālāk, lai noslepkavot tos kalnos, un patērēt tos no sejas uz zemes"? Turn from thy fierce wrath, and repent of this evil against thy people. Savukārt no tavs sīva dusmām, un šī ļaunuma pret tavu cilvēkus nožēlot. Remember Abraham, Isaac, and Israel, thy servants, to whom thou didst swear by thine own self, and didst say to them, 'I will multiply your descendants as the stars of heaven, and all this land that I have promised I will give to your descendants, and they shall inherit it for ever.'” And the LORD repented of the evil which he thought to do to his people. Atcerieties Ābrahāmu, Īzāku, un Izraēla, tavs darbiniekiem, kam tu didst zvēru, ko tavs pašu self, un didst saka viņiem: "Es reizināt jūsu pēcnācējiem, kā debesu zvaigznes, un visi šīs zemes, ka man solīja man sniegs Jūsu pēctečiem, un tās mantot to kādreiz. "" Un Kungs nožēloja ļaunuma, ko viņš domāja darīt ar savu tautu.

Yet in another passage, it seems that there was a different agreement. Vēl citā fragments šķiet, ka pastāv dažādas vienošanās. The following is from Exodus 33:3-14: Turpmāk ir no 33:3-14 Exodus:

“And I will send an angel before you, and I will drive out the Canaanites, the Amorites, the Hittites, the Per'izzites, the Hivites, and the Jeb'usites. "Un Es sūtīšu eņģeli pirms jums, un es izdzīt Canaanites, Amorites, Hittites, Per'izzites, Hivites un Jeb'usites. Go up to a land flowing with milk and honey; but I will not go up among you, lest I consume you in the way, for you are a stiff-necked people.” When the people heard these evil tidings, they mourned; and no man put on his ornaments. Aiziet līdz zemes plūst ar pienu un medu, bet es negribu iet uz augšu pie jums, citādi es patērē jūs tādā veidā, lai jūs ir stīvs kaklu cilvēkiem. "Kad cilvēki dzirdējuši šo ļauno vēstis, tie sēroja un neviens cilvēks likts uz viņa rotas. For the LORD had said to Moses, “Say to the people of Israel, 'You are a stiff-necked people; if for a single moment I should go up among you, I would consume you. Lai Tas Kungs sacīja Mozum: "Say uz Izraēlas iedzīvotājiem," Tu esi stīvs kaklu cilvēkiem; ja uz mirkli man vajadzētu iet uz augšu pie jums, es vēlos patērēt jums. So now put off your ornaments from you, that I may know what to do with you.'” Therefore the people of Israel stripped themselves of their ornaments, from Mount Horeb onward. Tātad tagad atlikt savu rotu no jums, ka es varētu zināt, ko darīt ar jums. "" Tāpēc cilvēki Izraēlas atbrīvo sevi no savas rotas, no Mount Horeb vēlāk. Now Moses used to take the tent and pitch it outside the camp, far off from the camp; and he called it the tent of meeting. Tagad Mozus izmantot, lai telts un piķi tā ārpus nometnes, tālu no nometnes, un viņš nosauca tā telts sanāksmes. And every one who sought the LORD would go out to the tent of meeting, which was outside the camp. Un katrs, kurš centās Kungs varētu iziet uz telts sanāksmes, kas bija ārpus nometnes. Whenever Moses went out to the tent, all the people rose up, and every man stood at his tent door, and looked after Moses, until he had gone into the tent. Ikreiz, kad Mozus izgāja pie telts, visi cilvēki piecēlās, un katrs cilvēks bija viņa telts durvīm, un izskatījās pēc Mozus, līdz brīdim, kad viņš bija devies uz telts. When Moses entered the tent, the pillar of cloud would descend and stand at the door of the tent, and the LORD would speak with Moses. Kad Mozus iegāja teltī, tad mākonis pīlāra nolaisties un stāvēt pie durvīm telts, un Tas Kungs runāja ar Mozu. And when all the people saw the pillar of cloud standing at the door of the tent, all the people would rise up and worship, every man at his tent door. Un, kad visi cilvēki redzēja pīlārs mākonis stāvēja pie durvīm telts, visi cilvēki paceltos uz augšu, un dievkalpojumu, katrs cilvēks pie viņa telts durvīm. Thus the LORD used to speak to Moses face to face, as a man speaks to his friend. Tādējādi Kungs izmanto, lai runāt ar Mozu vaigu vaigā, kā cilvēks runā ar savu draugu. When Moses turned again into the camp, his servant Joshua the son of Nun, a young man, did not depart from the tent. Kad Mozus pagriezās atkal uz nometni, viņa kalps Jozua dēls Nun, jauneklis, nav atkāpties no telts. Moses said to the LORD, “See, thou sayest to me, 'Bring up this people'; but thou hast not let me know whom thou wilt send with me. Mozus sacīja Tam Kungam: "Skat, tu sayest man," Uzpilda šo cilvēku, bet tu esi ne let me know, kam tu gribi sūtīt ar mani. Yet thou hast said, 'I know you by name, and you have also found favor in my sight.' Bet tu esi sacīja: "Es zinu, tu pēc vārda, un jums ir arī atrast labu manā aktuāli." Now therefore, I pray thee, if I have found favor in thy sight, show me now thy ways, that I may know thee and find favor in thy sight. Tagad tāpēc es lūdzu tevi, ja man ir konstatēts priekšroku tavs acu uzmetiena, liecina, man tagad tavs veidus, lai es zinu tevi un atrast labu ir tavs aktuāli. Consider too that this nation is thy people.” And he said, “My presence will go with you, and I will give you rest.” Apsveriet arī, ka šī tauta ir tava cilvēki. "Un viņš teica:" Mana klātbūtne būs ar jums, un es jums atpūtu. "

When one compares the above passages side by side, the internal contradictions between especially Exodus 32:10, 32:14 and 33:2-3 on the one hand and Exodus 33:14 on the other, clearly raises many problems of theological and moral concern from the Biblical context. Ja salīdzina iepriekšminētās daļas blakus, iekšējās pretrunas starp īpaši Exodus 32:10, 32:14 un 33:2-3, no vienas puses, un Exodus 33:14, no otras puses, nepārprotami izvirza daudzas problēmas teoloģijas un morāles skar no Bībeles konteksta. In this case that was quoted above, in spite of God's determination to punish the Israelites for their idolatrous conduct, He did not execute punishment due to the intercession of Moses who had “reminded” God of His promise made with Abraham and the patriarchs for their descendants. This Biblical passage seems to implicitly suggest that this “reminder” had made God realise his “wrong” decision and have Him repenting for it. Such an obvious “error” or even to imply such a thing is hardly befitting any person of integrity, let alone God, the Almighty. Šajā gadījumā tas bija minēts iepriekš, neraugoties uz Dieva apņēmību sodīt Israēla to dievinošs rīcību, viņš nebija izpildīt sodu, jo aizrunāšana no Mozus, kas bija "atgādināja" Dievs no viņa solījumu ar Ābrahāmu, un patriarhi to pēcteči. Šis Bībeles fragments, šķiet, netieši norāda, ka šī "atgādinājuma" bija veikusi Dievs īstenot viņa "nepareizu" lēmumu, un ir Viņam repenting to. Šāda acīmredzama "kļūda", vai pat nozīmēt šāda lieta ir gandrīz befitting jebkura persona integritātes , nemaz nerunājot par Dieva šausmīgi. ^{3 3}

Hence the implications of Exodus 33:2-14 compared to other Biblical passages on the chartacteristics of God as discussed by Ibn Hazm is manifold: Līdz ar to 33:2-14 Exodus ietekme, salīdzinot ar citiem Bībeles fragmenti par Dieva chartacteristics kā apspriež Ibn Hazm ir daudzveidīga:

(1) God is accused of breaking His promise and changing His decision and mind; (1) Dievs ir apsūdzēti pārkāpj Viņa solījums un mainot viņa lēmumu un prātu;
(2) God is accused of violating the principles of justice and told lies. (2) Dievs ir apsūdzēts pārkāpt principu tiesiskuma un stāstīja melus.

With the problems that are evident in Exodus 33:2-14, one must either agree to the above accusations against God or admit that this is an internal contradiction which does not agree with passages concerning God and His characteristics in the other parts of the Bible. Ar problēmām, kas ir acīmredzamas 33:2-14 Exodus, viens ir vai nu jāpiekrīt iepriekš izvirzītās apsūdzības pret Dievu vai arī atzīt, ka tā ir iekšējā pretruna, kas nepiekrīt fragmentus par Dievu un Viņa iezīmes citās Bībeles . Most certainly in this case, Ibn Hazm's criticism of the Bible with regard to God contradicting Himself is thus not without basis and here the Bible contradicts itself internally. Vairums noteikti šajā gadījumā, Ibn Hazm kritika par Bībeles attiecībā uz Dievu ir pretrunā Sevi tātad nav bez pamata, un šeit Bībele nonāk pretrunā ar sevi iekšēji.

And only God knows best! Un tikai Dievs zina vislabāk!

1. Edgar Krentz, The Historical Critical Method (Fortress Press, 1975), p. Edgar Krentz, vēstures kritiskā metode (Fortress Press, 1975), lpp 41 [ [41 back atpakaļ ] ]
2. See Ghulam Haider Aasi, Muslim Understanding Of Other Religions: A Study of Ibn Hazm's Kitab al-Fasl fi al-Milal wa al-Ahwa' wa al-Nihal (Adam Publishers, 2004), pp. Skatīt Ghulam Haider Aasi, musulmaņu izpratni par citām reliģijām: Pētījums par Ibn Hazm's Kitab al-Fasl fi al-Milal wa al-Ahwa "wa al-Nihal (Adam Publishers, 2004), pp. 92-114 for a summary of Ibn Hazm's major criticisms of the Pentateuch. 92-114 par kopsavilkumu par Ibn Hazm galveno kritiku Pentateuch. [ [ back atpakaļ ] ]
3. Ibn Hazm Kitab al-Fasl , pt. Ibn Hazm Kitab al-Fasl, pt. 1, pp. 1, lpp. 163-164; Ghulam Haider Aasi, ibid. , p. 163-164; Ghulam Haider Aasi, ibid., Lpp 105 [ 105 [ back atpakaļ ] ]